Jau senatnē laulības un dzimšana tika atzīmētas kā viens no nozīmīgākajiem un laimīgākajiem cilvēka dzīves notikumiem.
Par baltās kāzu kleitas modes pamatlicēju tiek minēta Napoleona laika franču princese Moruā. Mode bija iegājusi klasicisma gaisotnē, atdarinot marmora skulptūras, kur dāmu tērpiem noteicošā krāsa bija baltā.
Tā pasaules modes meka Francija līgavām sāka piedāvāt laulāties baltā, kas ir nevainības un tīrības simbols.
VAIRĀK LASI NORAS SKARAS GRĀMATĀ “MAZLIET MODES UN SVAIGA GAISA”
Laika griežos dažādi modes nami piedāvājuši arī citus krāsu risinājumus — melnu, pelēku, rozā, pat sarkanu.
Piemēram, Parīzes modes nama “Ardāna” īpašniece baronese Akkurti radīja ceriņkrāsas modeļus ar nosaukumu “Mana otrā laulība”, bet “Manai trešajai laulībai” — ugunīgu karmīnkrāsas kleitu kolekciju.
Līgavas tērpa izvēlē jāpievērš uzmanība savai individualitātei, pasākuma norises vietas izvēlei, tradīcijām, reliģiskai pārliecībai u. c.
Kāzu viesiem laulātā pāra dienā jābūt kā orķestrim, kas papildina viņu dienu ar laimes vēlējumiem. Protams, pirmā vijole būs līgava, kas ar savu balto tērpu atmirdzēsies visu acīs.
Atcerieties, ceremonijas liecinieces, liecinieki, jūs esat divu mīlošu cilvēku jauna ceļa sākumā.
Lielu kļūdu kādās kāzās izdarīja līgavas māte, kas atļāvās uzvilkt līdzīga fasona ziloņkaula krāsas kleitu.
Pēc kāzām māte atzinās, ka jutusies nelāgi un centusies meitai netuvoties. Tātad mēs, kāzu viesi, esam orķestris, kas piešķir pasākumam pilnskanību, bet pi